“M?s cenšamies, lai tas paliek, jo t?tis, kad mammas vairs nebija, vi?š vair?kas reizes teica, ka v?l?tos, lai diedzi?š paliek, nu tad m?s to diedzi?u š?etin?m t?l?k,” kerami?a Polikarpa ?er?avska meita Valent?na Caica ir gandar?ta par to, ka vi?iem izdevies saglab?t ?imenes trad?cijas.
Raid?jum? Dzimtas saknes viena no spilgt?kajiem Latgales Silaj??u keramikas meistara Polikarpa ?er?avska darbn?c? tiekamies ar dzimtas trad?ciju un aroda turpin?t?jiem – vi?a b?rniem Valent?nu un J?zepu, znotu J?zeps Caicu un mazmeitas v?ru Raivo Andersonu.
“Var?tu teikt, ka šaj? amat? viss ir atbild?gs, gr?ts ir katrs darbs. Gan m?la m?c?šana no r?tiem, piecelies un j?sagatavo m?ls priekš virpošanas, istabas vairs nav siltas, dažreiz ir pa ledus gabali?i uz m?la. Ar z?bakiem jau nevar?s, ar bas?m k?j?m! Vesel?bai tom?r tas nav labi, bet tolaik jau neskat?j?mies, tolaik bija jaun?ba, var?šana. Pie virpošanas stingr?bai j?b?t, ar? pie m?la m?c?šanas j?b?t stingr?bai mies?. Vislab?kais gandar?jums, kad podus ?em no kr?sns ?r?, un ja ir izdevušies. Es esmu dz?v? m??in?jis dar?t to, ko tauta pieprasa, k?das formas, k?dus to?us, glaz?ras. M??in?ju katra kr?sn? atrast ko jaunu. Es lab?ku dz?vi negrib?tu v?l otru reizi p?rdz?vot. Ir bijis labi, ir bijis slikti, bet ir p?rdz?vots,” t? st?sta Polikarps ?er?avskis, viens no iev?rojam?kajiem Latgales Silaj??u keramikas meistariem, glab?t?jiem un uztur?t?jiem, vien? no sav?m p?d?j?m intervij?m, kas v?l kopš devi?desmitajiem gadiem saglab?jusies Prei?u v?stures un lietiš??s m?kslas muzej?, dal?s atmi??s par savu darba m?žu, m?lest?bu un atbild?bu pret savu arodu.
Silaj??u keramika savu nosaukumu ieguvusi no bijuš? Silaj??u pagasta, kur dz?voja un str?d?ja daudzi Latgales podniec?bas trad?ciju pamatlic?ji, ar? Polikarps ?er?avskis.
“Gandr?z katr? s?t? griez?s k?da podnieka virpa, ar? es mazi?š tiku uz t?das izvizin?jies”, atmi??s k?dreiz dal?jies kerami?is, kurš, neskatoties uz sarež??tajiem un br?žiem smagajiem dz?ves apst?k?iem, kerami?is palika uztic?gs savam aicin?jumam.
Pozit?vi saslima ar Silaj??u podniec?bu
Pašlaik Polikarpa ?er?avska darbn?c? Prei?os ir izvietojusies meistaram velt?ta ekspoz?cija „M?žs virpas ap?ots”, kur? var izsekot kerami?a izaugsmei no vienk?ršu saimniec?bas trauku darin?šanas l?dz izsmalcin?t?m un sarež??t?m dekorat?v?s keramikas form?m, redz?t k? str?d? m?la meistari un ar? pašam iem??in?t roku.
Polikarps ?er?avskis dzimis 1923. gada 8. maij? Silaj??u pagasta Jur?šu s?dž? s?kzemnieka ?imen?, kurai pieder?ja nepilni pieci hekt?ri zemes. Pabeidzot 6. klasi, Polikarpam n?c?s peln?t iztikas l?dzek?us gan dodoties meža darbos, gan gana gait?s. Tikm?r Silaj??os netr?ka ne m?la, ne podnieku un cep?i k?p?ja vai katr? s?dž?, ar? Polikarps jau agr? b?rn?b? redz?ja un iepazina kerami?a darbu. T?vs nav atbalst?jis Polikarpa izv?li, m?te paslepus iedevusi naudu un kal?js vi?am uztais?jis virpas asi.
{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="133669" layoutid="0" layout="" static=""}
“Vi?a t?vs J?nis dien?ja cara armij? un p?c 1917. gada revol?cijas palika Maskav?, kur ar? iepazin?s ar savu n?kamo dz?vesbiedri Veroniku. Tur ar? piedzima Polikarpa vec?kais br?lis Viktors. Tad ?imene atgriez?s Silaj??os. Bet zemes bija maz un Polikarpa t?vs cent?s daž?dus darbus dar?t. cent?s peln?t iztiku, uzpirkdams no apk?rt?jiem podniekiem traukus un vezdams uz tirgiem. Varb?t jau tad mazais Polikarps pozit?vi saslima ar Silaj??u podniec?bu,” par Polikarpa ?er?avska ?imeni st?sta Prei?u v?stures un lietiš??s m?kslas muzeja vad?t?ja Tekla Bekeša. Vi?a person?gi pazina m?la meistaru un piedal?jusies ekspoz?cijas izveid? vi?a darbn?c?.
Pirmais skolot?js bija v?rdabr?lis - Polikarps Vilc?ns
Pusaudža gados P. ?er?avskis jau piepeln?j?s pie apk?rtnes podniekiem, m?c?dams m?lu. Apm?ram 17 - 18 gadu vecum?, kad jau droši bija izl?mis savu darba n?kotni saist?t ar keramiku, Polikarps ?er?avskis pagatavoja pats savu ripu. Asi virpai izkala kal?js par m?tes paslepen iedotu naudu. T?vs nebija apmierin?s ar d?la izv?li. Pirmais vi?a skolot?js bija v?rdabr?lis - krustt?vs Polikarps Vilc?ns.
{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="133691" layoutid="0" layout="" static=""}
“Pie Vilc?ma vi?š iem?c?j?s ar? attieksmi pret darbu, r?p?bu, vi?am ?oti patikusi k?rt?ba, kas bijusi Polikarpa Vilc?na m?j?s,” st?sta Tekla Bekeša.
Polikarps ?er?avskis bijis p?rliecin?ts, ka tieši Vilc?nu s?t? noskat?t? bij?g? attieksme pret darbu vi?am ar? pal?dz?jusi dz?v?. Pavirši str?d?jot, nekas pr?t?gs droši vien neb?tu san?cis. Vien? no intervij?m, kas saglab?jusies Prei?u v?stures un lietiš??s m?kslas muzej?, Polikarps ?er?avskis dal?s atmi??s par darbu pie Vilc?na, par savu pirmo izst?di, kur g?ta ar? atzin?ba. Tas bijis 20. gadsimta 40. gadus v?cu laik?, R?zekn? r?kota izst?de, kur Polikarps Vilc?ns izlicis ar? sava m?cek?a Polikarpa ?er?avska darbus. Izst?d? abi ieguvuši 2. vietu un naudas balvu 20 v?cu markas.
1943.gad? Polikarpu ?e?avski kop? ar br?li, un daudziem citiem Silaj??u kerami?iem iesauca v?cu armij?, m?j?s izdev?s atgriezties vien p?c pieciem gadiem.
Sieva Sta?islava - gaišas gars
P?c atgriešan?s toreiz jau Padomju Latvij?, nodarboties ar keramiku nebija viegli, jo m?jamatniec?bu, k?da 40. - 50 gadu mij? bija podniec?ba, neatzina. “Labs cilv?ks skait?j?s, ja str?d?ja kolhoz?. M?j?s str?d?t nebija labi. Un l?dz ar to kerami?i tika repres?ti – vi?iem netika pieš?irta piem?jas zeme tik, cik kolhozniekiem. Kad vajadz?ja vest uz tirgus traukus, kolhozs zirgu nedeva,” st?sta Tekla Bekeša.
“1951. gad? vi?š apprec?j?s ar Sta?islavu, vi?i kop? dev?s darba mekl?jumos uz Kurzemi, bet ar? tur ne viss apmierin?ja, atgriez?s atpaka?. M??in?jis str?d?t Krustpil? podnieku darbn?c?. M??in?ja izvair?ties no darba kolhoz? un velt?t m?žu savam aicin?jumam. Kolhoz? vi?š neiest?j?s, bet vi?u iev?l?ja par brigadieri. Divus gadus vi?š dab?ja str?d?t par kolhoza brigadieri. Ar keramiku vi?š turpin?ja nodarboties pa nakt?m,” turpina Tekla Bekeša.
{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="133651" layoutid="0" layout="" static=""}
Polikarpa ?er?avska dz?v? ?pašu vietu ie??ma vi?a sieva Sta?islava, kas m?la meistaru allaž ir atbalst?jusi un pal?dz?jusi it vis?. Ar? vi?a n?kusi no podnieku dzimtas Babru s?dž?, kur ?imene ar? dz?voja p?c atgriešanas no Kurzemes. Tur piedzima ar? abi ?er?avsku b?rni – J?zeps un Valent?na.
“Pats Polikarps teica, Sta?islava visu m?žu bijusi vi?a gaišas gars, kas iesaist?jusies un pal?dz?jusi – ar baltm?lu podus apliet, k?du osi?u trauci?am pielikusi. Centusies b?t blakus, kad Polikarpam vajag,” atkl?j Tekla Bekeša. “M?s vi?u sauc?m par slepeno kerami?i. Gan jau ar? vi?a k?du v?z?ti un podi?u ir izvirpojusi.”
Silaj??u keramika - spoža un kr?saina
Polikarps ?er?avskis atminas: “Kad s?ka n?kt atzin?ba, tad jau ar? notika joki. Tie paši priekšnieki, kas bija lam?juši par niekošanos ar m?liem, pras?ja v?zes un sve?turus, lika uz?emt vis?dus augstus viesus. Es var?ju s?kt lab?k dz?vot, kad mani uz??ma M?kslinieku savien?b?. Darbus pie??ma, cik vien var?ju uztais?t. Tad ar? tiku pie savas m?jas un darbn?cas.”
{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="133680" layoutid="0" layout="" static=""}
“Silaj??u keramikas, visu kerami?u un ar? Polikarpa ?er?avska atzin?ba s?k?s 1957. gad?, kad uz Silaj??iem aizbrauca m?kslas zin?tnieks J?nis Puj?ts. Šo m?kslas zin?tnieku Latgales kerami?i uzskat?ja par “keramikas dievu”: vi?š ierad?s Silaj??os, paman?ja šo v?rt?bu, portfeli, kas vienm?r bija l?dzi, piest???ja ar darbiem, aizbrauca uz R?gu, Kult?ras ministrij? r?d?ja un st?st?ja, cik tas ir v?rt?gi. T? tika sar?kota pirm? Silaj??u keramikas izst?de R?g? 1957. gad?, tad paman?ja ne tikai Polikarpu Vilc?nu, Andreju Paul?nu. S?kas Silaj??u keramikas ziedu laiks. 1958. gad? Latgales kult?ras dien?s R?g? Polikapam ?er?avskim bija vesela ekspoz?cija. Tas pras?jis milz?gu darbu, k? vi?š raksta atmi??s,” st?sta Tekla Bekeša.
Silaj??u keramika ir ?oti kr?saina un spoža, ar grafiskiem z?m?jumiem. Podnieki tradicion?li neizmanto š?idr?s glaz?ras. Tikai saus?s. Ta?u tas ir diezgan kait?gi vesel?bai. Tieši saus?s glaz?ras rada nosl?pumain?bu, nekad nezina, kas izn?ks, un dz?v? uguns rada m?la br?numu, nekad nevar zin?t, k? saus?s glaz?ras b?s sakusušas un satec?jušas. Polikarps ?er?avskis pats teicis, ka vi?a m???k? kr?sa ir b?rzu za??, m???kais ornaments – saul?te. Gan form?s, gan kr?s?s ir meistaram ir rakstur?gi darbi – zilgandzelteni, za?i, za?ganzili, dzelteno daudz izmantoja. M?ža p?d?jos gados, kad bija gr?t?k pie virpas aps?sties, vair?k piev?rs?s s?lplastikas darbus – pasaku t?lus.
{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="133670" layoutid="0" layout="" static=""}
Raksturojot Polikarpu ?er?avski, Tekla Bekeša vispirms min atbild?bu: vi?š nelaida no rok?m ?r? br??us, br??us netirgoja. Tie aizg?ja lausk?s. T?pat bijis uzman?gs attieksm? pret cilv?kiem un ar smalku humoru. Jaut?ts, vai katrs var izvirpot podu, vi?š atbild?jis - ja cilv?ks nav gal?gs idiots, vi?š var aps?sties pie virpas un virpot. “Vi?a kl?tb?tn? pie virpas neaps?dos,” bilst Tekla Bekeša.
Par savu m?žu meistars nes?dz?jies, bet pats teicis, ka visu m?žu k? bas?m k?j?m skudru p?zn? st?v?jis. Kad 80. gadu beig?s Polikarps ?er?avskis sa??ma Latvijas PSR nopelniem bag?t? m?kslas darbinieka goda nosaukumu, p?c pasniegšanas teicis, ka tas par v?lu.
Kerami?u dzimta turpin?s
Polikarpa ?er?avska m?ja un keramikas darbn?ca - vienst?va koka br?na m?ja, kas atrodas Prei?u priv?tm?ju rajon?, sadal?ta div?s da??s – vien? izvietota ekspoz?cija, otr? – st?v virpa, koka plauktos – m?la darin?jumi, kr?zes, v?zes, maz?ki un liel?ki podi, svilpaunieki. Šeit vi?š bija izveidojis ar? savu kerami?u kopu, te amata prasmi t?l?k nodeva d?lam J?zepam, znotam, krustd?lam. Jau p?c p?ris gadu desmitiem tepat savu ce?u m?l? ies?cis ar? Polikarpa ?er?avska mazmeitas v?rs Raivo Andersons. Visi dz?vo tepat Prei?os. Šeit visi tr?s str?d? ar m?lu, uztur k?rt?b? darbn?cu, pie?em t?ristus. Z?m?gi, ka šie kerami?i m?lu rok un apstr?d? paši, v?l joproj?m turpat, kur to savulaik dar?jis Polikarps.
Valent?na un J?zeps, daloties atmi??s, jo ?paši iez?m? ?er?avsku neatlaid?bu un m?lest?bu pret savu arodu, stingru raksturu un stipr?s attiec?bu saites starp abiem vec?kiem.
“Mamma un t?vs vienm?r bija darbos, mamma ar? piedal?j?s taj? darb?, bez vi?as neb?tu izsities tik t?lu. Kas saist?ts ar m?la sagatavošanu, vi?a regul?ja. Vec?ki p?rsvar? bija aiz?emti. M?s paši aug?m. Piepal?dz?j?m, kad vajadz?ja. Saimnieciskajos darbus ar lopi?iem pal?dz?j?m. Br?vdienu nebija vi?iem. Aiz?emti pie m?la, vai saimnieciskos darbos. Uz ziemu vajadz?ja ar? k?du ruks?ti izaudz?t. Zemnieka darbs. Ar neatlaid?bu un darba m?lest?bu kaut ko sasniedza dz?v?. T?vs stingrs ar bija. M?s n?kamaj?s paaudz?s esam m?kst?ki,” par ?imeni st?sta J?zeps ?er?avskis.
{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="133687" layoutid="0" layout="" static=""}
Par savu izv?li darboties ar m?lu J?zeps ?er?avskis bilst, ka jau no b?rna k?jas zin?jis, cik tas ir gr?ti un ir bijusi zin?ma pretest?ba pašam, tom?r dz?ve piespieda darboties. Ar? mammas autorit?tei bijusi noz?me, vi?a mudin?jusi pam??in?t. “Bija vienošan?s – es virpoju, vi?a dara p?r?jo, ja ir ien?kumi, dal?m uz pus?m,” st?sta J?zeps ?er?avskis.
“Mums ?oti patika futbolu sp?l?t, taj? sp?l? ar? t?tis piedal?j?s. Atminos, k? P?goznis [m?kslinieks J?zeps P?goznis] dz?voja vasar? un vi?š m?s m?n?ja. Vi?š izdom?ja pasp?l?ties ar b?rniem. Pasaka skriet apk?rt m?jai, kam?r apskrienam, uz m?la p?di?as par?d?juš?s. Un t? vair?kas reizes, br?l?ns t?ds šiver?gs bija, teica, ka vajag paskat?ties k? tas notiek. Vi?š skat?s pa logu, k? P?goznis pa?em ar rok?m saliek pirkstus un san?k, k? b?rni?š skr?jis. Re k?, m?n?s! T?tis makš?er?t ??ma l?dzi, ar laivu braukt,” b?rn?bu atminas meita Valent?na Caica. Vi?a nav izv?l?jusies podniec?bu, lai ar? mazu podi?u esot izvirpojusi, ta?u ir gandar?ta, ka keramikai piev?rsies vi?as v?rs J?zeps Caics un ar keramiku ir saist?tas ar? abas meitas Inese un Krist?ne, k? ar? znots Raivo.
{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="133689" layoutid="0" layout="" static=""}
St?stot par vec?kiem, Valent?na Caica ar? bilst, ka mamma visos darbos t?tim pal?dz?jusi, visus darbus pie podi?iem pratusi. “T?tis, kad mammas vairs nebija, teica, ka bez vi?as neb?tu sasniedzis,” saka Valent?na Caica.
“Vi?š nepied?v?ja pie virpas ats?sties, bet sievasm?te Sta?islava. S?kum? sievasm?te iegrieza ar k?ju virpu, bet nekas nesan?ca, jo apgriezieni mazi. Nevis rokas p?r m?lu valda, bet m?ls p?r rok?m. V?l?k iedeva trauku pam??in?t ornamentus uzz?m?t, s?kum? neg?ja. (..) Kad ?er?avskis apslima Stas?te iedrošin?ja, tad m?s vair?ki s?k?m, es, ?er?avska d?ls, krustd?ls Aleksandrs Re?s. Kas pirmais atn?k, izm?c?ja m?lu, m?c?j?m ar k?j?m, un tiek pie virpas. Pavirpo, tad n?kamais. No s?kuma neg?ja. Pak?peniski s?k?m, ar katru reizi lab?k,” par piev?ršanos podniec?bai st?sta J?zeps Caics.
{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="133686" layoutid="0" layout="" static=""}
Polikarps ?er?avskis nav savus m?cek?us skolojis, tik uzraudz?jis vi?u darbošanos. Šobr?d J?zeps Caics podniec?bu sauc par savu hobiju, bijis periods, ka tas bijis dz?ves veids.
Raivo Andresons, Polikarpa ?er?avska mazmeitas v?rs, ?imen? ien?cis sal?dzinoši nesen, tom?r apguvis amata prasmes un akt?vi iesaist?jies ?imenes un Latgales keramikas trad?ciju saglab?šan?.
“Kad p?rc?los uz Prei?iem, bija iesp?ja darboties ar m?lu, br?vi eksperiment?t, iepatik?s. S?ku vad?t ekskursijas. Tas bija pirms gadiem 15 – 16. L?dz gadiem 25 mani keramika, ne Latgales, nek?da cita neinteres?ja. B?rn?b? nesapratu, k?p?c uz skapjaugšas st?v t?s v?zes un b?odas. Kad pats s?ku tais?t, tad s?ku izprast. Blakus ir izst?žu z?le, kur var vecmeistarus pap?t?t. Bija t?pat k? sievast?vam, pats virpo un skaties, k? citi dar?juši. Da??ji pašm?c?bas ce??. Plus bija tas, ka ir visi instrumenti, neko nevajag g?d?t. Ir meistari, kuru darbus un procesu var v?rot. T? notika mana m?c?šan?s. Ja ir interese un paciet?ba, tas nav smags darbs,” atkl?j Raivo Andersons.
{module widgetid="50" id="media" action="singlepic" imgid="133688" layoutid="0" layout="" static=""}
Vi?š ar? st?sta, ka Latgales podniec?ba šodien main?s, ar tradicion?lo podniec?bu nodarbojas arvien maz?k. “Es vair?k nov?rt?ju šo Latgales tradicion?lo, p?c t?s ir ar? piepras?jums,” atz?st Raivo Andersons.
Comentarios