Šogad Latvijā audzis uzbrukumu internetā skaits. Aizsardzības ministrija vērtē – kopumā Latvijas kibertelpa tiek kontrolēta un situācija ir stabila, bet iedzīvotājiem ir jārēķinās ar to, ka kiberdraudi turpinās pieaugt karadarbības Ukrainā dēļ. Jomas eksperti mudina iedzīvotājus regulāri mainīt pieejas paroles saviem lietotāja profiliem.
Šogad Latvijā ir palielinājies kiberuzbrukumu skaits, kuru mērķis ir apgrūtināt dažādu iestāžu darbību. Tas liedzis cilvēkiem uz nenoteiktu laiku piekļūt dažādiem pakalpojumiem.
Vienu no spēcīgākajiem kiberuzbrukumiem šonedēļ piedzīvoja arī vietne “Inbox”, kuras tehniskais direktors Andrejs Čelnovs skaidroja – tas ir bijis viens no ilgākajiem kiberuzbrukumiem vietnes darbības vēsturē. Uzbrucējs pielietoja dažādas stratēģijas, lai pēc iespējas ilgāk noslogotu sistēmu.
“Bija DDoS uzbrukums tieši uz mūsu infrastruktūru. Bija pārslogoti mūsu “firewall” un rūteri, un rezultātā lietotājam nebija iespējams tikt uz mājaslapu,” pastāstīja Čelnovs.
Personu dati uzbrukumā netika apdraudēti. Taču lietotājiem vairākas stundas vietne nebija pieejama.
Andrejs Čelnovs iesaka lietotājiem izmantot visas piedāvātās drošības iespējas: “Galvenā problēma lietotājiem – neizplatīt savu paroli. Lai nodrošinātu savu kontu, mēs, protams, piedāvājam divfaktoru autorizāciju, mēs piedāvājam arī regulāri mainīt savas paroles.”
Arī Aizsardzības ministrija atgādināja – lai gan pēdējo mēnešu kiberuzbrukumu mērķis nav bijis iegūt cilvēku datus vai finanšu līdzekļus, tomēr atsevišķos gadījumos tas var notikt. Tādēļ iedzīvotājiem ir jāseko līdzi savai datu drošībai.
Tomēr ne visi Rīgas ielās uzrunātie cilvēki domā par iespējamajiem kiberuzbrukumiem vai savu datu drošību:
“Nedodu nevienam savu bankas konta numuru un arī datus.”
“Paroles gan es neesmu nomainījis. (..) Kaut kā neesmu aizdomājies par to, ka man būtu bail.”
“Cenšos bloķēt visādus uznirstošos lodziņus, cenšos atķeksēt, kas atbilstu drošībai, nedaru neko tādu, kas varētu man pašai kaitēt.”
Ar vienkāršiem drošības pasākumiem cilvēki savus datus no kiberuzbrukumiem var pasargāt.
“Pirmkārt, es kā vienmēr ieteiktu nomainām paroles, nelietojam paroles atkārtoti. Elementārākās lietas, uz ko iekrīt cilvēki, ir savu paroļu izmantošana atkārtoti vai teiksim, parole, kas netiek mainīta 10 gadus un, iespējams, jau ir kaut kur noplūdusi vai ar kādu datora vīrusu nozagt. Un vēl ļoti pasekojam līdzi tām iekārtām, ko mēs esam paši pieslēguši pie interneta,” norādīja kiberdrošības institūcijas “Cert” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
Viņš arī atgādināja, ka iedzīvotājiem jābūt tikpat piesardzīgiem ar saviem bankas datiem un jāatceras, ka tās nekad nezvanīs un neprasīs nosaukt paroles, “smart ID” kodus vai citus datus.
Comentarios