Pikets pret Skultes gāzes termināļa būvniecību pie valdības ēkas pulcē ap 20 cil

Pie Ministru kabineta ēkas Rīgas centrā noslēdzies sestdien rīkotais pikets pret Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību un valsts garantiju sniegšanu tam, kuru apmeklēja aptuveni 20 cilvēki. ĪSUMĀ:
Piketu rīkoja piecas nevalstiskās organizācijas.
Piketētāji aktualizēja jautājumu – kā termināļa būvēšanas atbalstīšana saskan ar klimata neitralitātes mērķiem.
Pie valdības nama piketā pulcējās ap 20 cilvēku.
Šomēnes valdībā paredzēts vērtēt termināļa potenciālā investora priekšlikumus.
Termināļa attīstītājs vērtē, ka gāzes pieejamība no termināļa tepat Latvijā ļautu enerģiju ražot lētāk. 
Valdība lēmumu par investora piedāvājumu varētu pieņemt februārī. 
Klimata un enerģētikas ministrs pieļauj "vairākus ceļus" projekta realizācijā.

Piketu rīkoja jaunatnes organizācija "Protests" sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām "Zaļā brīvība", "Piekrastes vides aizsardzības biedrība", "Pasaules Dabas fonds" un "Latvijas Dabas fonds".
Projekts paredz starp Skultes pagastu un Saulkrastu novadu celt gāzes vadu un pretī ostai pašu termināli, tāpēc vietējie iedzīvotāji un vides aktīvisti uztraukušies par savu drošību un to, kā tas ietekmēs apkārtējo vidi. Pretestību projektam rada neziņa par to, no kā tieši būs jāatsakās, lai nepieciešamo infrastruktūru uzbūvētu, kāds no tā būs ekonomiskais ieguvums, cik daudz mežu platības būs jāizcērt, cik droši būs dzīvot blakus šādam objektam.
Jautājumos, ko piketētāji atstāja uzrakstītus uz karodziņiem virs organizētāju izgatavotā termināļa maketa, vaicāts arī tas, kā sašķidrinātās gāzes termināļa būvēšanas atbalstīšana saskan ar klimata neitralitātes mērķiem.  
Piketa organizētājs, jauniešu organizācijas "Protests" pārstāvis Klāvs Veseļuns sacīja: "Šobrīd šķiet, ka mēs ar šo projektu esam nokavējuši aktualitāti. Mums vajadzētu virzīties uz priekšu ar atjaunojamiem energoresursiem, nevis fokusēties uz gāzi."

Latvijas Radio pie valdības nama novēroja, ka ap 20 piketētāju bija izveidojuši plakātus un gāzes krātuves maketu, kurā sasprausti protesta saukļi par termināļa ietekmi uz vidi un ekonomiskā pamatojuma trūkumu. 
Šis ir pirmais pikets Rīgā. Iepriekšējais, kas bija daudzskaitlīgāks, rudenī notika Saulkrastos, šīs pilsētas tuvumā paredzēts būvēt termināli. 
Piketa dalībnieks Juris Piziks sacīja: "Esmu no Saulkrastiem, kopā ar meitu. Jā, ir jautājumu vairāk nekā atbilžu. Gāzes piegāde un jaudas reģionā ir pietiekamas, arī [Inčukalna pazemes gāzes krātuves apsaimniekotājs] "Conexus" to atzīst, tad rodas jautājums: kādēļ?"

Savukārt Piekrastes vides aizsardzības biedrības pārstāve Marta Timrota norādīja: "Protams, mēs neceram, ka kāds iznāks [ar mums parunāt], labi apzināmies – arī ja būtu darba diena, diez vai kāds iznāktu. Iepriekšējā pieredze liecina, ka šos lēmumus pieņem, ne pārāk ņemot vērā sabiedrības viedokli."

Tikmēr Skultes pagasta iedzīvotāja, biedrības "Piekrastes vides aizsardzības" aktīviste Dace Kolesnikova Latvijas Televīzijai pauda: "Ja mēs šķiramies no sava dzimtā ciema, ziedojam savas zemes, mājas, tad mēs gribam pretī redzēt to pamatojumu, un mums šis atbildes, kā saprotat, nav."
Šomēnes valdībā paredzēts vērtēt termināļa potenciālā investora priekšlikumus, lemjot, vai sadarbība ar viņu ir iespējama.
Ietekmes uz vidi novērtējums varētu būt gatavs pēc aptuveni pieciem mēnešiem, lēš termināļa attīstītāji. Grozījumi vides dēļ tiek veikti. Piemēram, putnu dēļ izlemts cauruļvada ceļu pārvirzīt tālāk no biotopa. Vēl, reaģējot uz iedzīvotāju bažām, termināļa izvietošana jūrā iecerēta divreiz tālāk no krasta, nekā tas bija plānots sākotnēji. Termināļa projekta virzītāji apgalvojuši, ka Klaipēdas terminālī apsver iespēju paplašināties. Tātad ir arī pieprasījums.
AS "Skultes LNG" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons skaidroja: "Viņi grib būvēt vēl papildus vienu termināli par 25 teravatstundām. Tā kā ir papildu patēriņš Polijā, kas kopīgi rada tirgus apmēru 80 teravatstundas, ko esošie divi termināļi nevar nosegt."
Gāzes patēriņš šogad samazinājies, bet rēķini ne vien par apkuri, bet arī elektrību kļuvuši lielāki. Attīstītājs vērtēja, ka gāzes pieejamība no termināļa tepat Latvijā ļautu enerģiju ražot lētāk. 
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība") atzina, ka šoziem bijām atkarīgi no Klaipēdas gāzes termināļa, taču situācija ir mainīga: "Mums ir tiešs likumdevēja uzdevums strādāt ar šo stratēģisko un drošībai svarīgo objektu. Valdība attiecībā uz privāto investoru piedāvājumu, lēmumu domājams pieņems jau februārī, izanalizējot šo piedāvājumu. Ir arī iespējami citi ceļi projekta realizācijā."
Potenciālā investora sadarbības priekšlikums iesniegts janvāra vidū, ministrija prasījusi papildu informāciju. Likums šobrīd paredz, ka terminālim jābūt gatavam līdz nākamā gada rudens sākumam.
KONTEKSTS:
Pērn septembra beigās Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas nosaka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Saulkrastu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm.
"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016. gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022. gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".
Termināļa attīstītāji – "Skulte LNG Terminal" – ir atraduši stratēģisko investoru un iesnieguši valdībā priekšlikumu ar vēlamajām sadarbības formām.